LĪDZATŠĶIRĪBA. Sudraba gredzens ar larimāriem un topāziem, Ø18-19

Mēs esam pieraduši meklēt harmoniju līdzsvarā, kārtību – vienādībā, bet pilnību – nevainojamībā. Taču dabā nekas neatkārtojas precīzi. Neviena viļņa līnija, neviena akmens raksts, neviena cilvēka dzīves ceļš. Un tomēr tajā visā ir sava kārtība. Nevis tāda, kas pakļaujas noteikumiem, bet tāda, kas rodas pati no atšķirīgā līdzāspastāvēšanas.

Maigi zilais larimārs ar savu neatkārtojamo rakstu un divi topāzi, katrs citā formā, izmērā un raksturā. Tos vieno sudraba līnijas, izliekumi un smalkas detaļas, kas necenšas radīt simetriju, bet ļauj katram elementam saglabāt savu individualitāti.

Varbūt arī dzīvē mēs pārāk bieži cenšamies visu izlīdzināt, sakārtot un pielāgot kādam iedomātam pareizības mēram. Aizmirstot, ka ne katra pretruna ir jāatrisina, ne katra atšķirība jāizlīdzina un ne katrs ceļš jāiet vienā solī ar citiem. Jo patiesa harmonija nav vienādība. Tā nav arī atšķirību izzušana. Tā ir spēja pastāvēt līdzās, neatsakoties no savas būtības. Un reizēm visskaistākais līdzsvars rodas tieši tur, kur neviens necenšas būt vienāds ar otru.