Mēs visi dzīvojam rāmjos - domās, attiecībās, laikā. Jautājums
nav par to, vai tie ir, bet kā tie strādā. Rāmis nav pretstats brīvībai.
Dažreiz tas ir nosacījums, lai brīvību saglabātu, kā apzināta izvēle, nevis
ierobežojums. Attiecības nav par to, kas ierobežo, bet par to, kas notur. Forma
kļūst par dialogu starp režģi un kodolu, starp rāmjiem un brīvību. Režģis
neapstādina, tas fokusē.