Kosmoss nesākās ar lielām formām. Tā sākums bija mazās
daļiņas, kas nejauši sastapās tukšumā. Tām nebija mērķa, tikai kustība, un
tieši tā radīja iespēju veidoties kaut kam lielākam. Lielas lietas neveido
viena liela izvēle, tās aug no neskaitāmiem maziem impulsiem, kas pieturas
viens pie otra. Zvaigžņu karnevāls ir stāts par to, ka sīkums nav nejaušība,
tas ir sākums, un nejauša satikšanās var būt jēgpilnāka par perfekti izdomātu
plānu. Arī mūsu dzīvē izaugsme nekad nav taisna līnija. Tā ir nobīžu, neveiklu
kustību un neveiksmīgu mēģinājumu virkne, kas ar laiku sakārtojas formā. Tāpat arī zvaigznes nekad nav bijušas ideālas, tās
ir tikai putekļi, kas pietiekami ilgi gribēja pastāvēt kopā. Un tas ir
pietiekami, lai no mazā rastos lielais.
