“Lūk, ko mums piedāvā savvaļīgā daba: spēju redzēt to, kas atrodas acu priekšā. Lai to panāktu, mums vajag sasprindzināt gribu – apstāties, raudzīties, klausīties, taustīt, garšot. Būt mērķtiecīgam nozīmē likt lietā visas savas maņas, arī intuīciju. Sievietes ienāk šaja pasaulē, lai runātu savā balsī, apliecinātu savas vērtības, iztēli un gaišredzību, stāstītu savas pasakas un sensenās sieviešu atmiņas. Tam vajag mērķtiecību un radošumu, Ja esat zaudējusi domas pavedienu, tad vienkārši pasēdiet klusumā. Paņemiet domu rokās un pašūpiniet to. Daļu paturiet un daļu aizmetiet, un doma piedzims atjaunota. Vairāk nekas nav vajadzīgs.”
/Klarisa Pinkola Estesa “Sievietes, kuras skrien ar vilkiem”/
